Slovēnijā beisbola nav. Vienkārši nav. Un Itālijā ir kaut kāds politisks šits par to, ka, lai spēlētu pie viņiem jāprot arī spēlēt…
Taču te, gandrīz vai izkāpjot no gultas, ir stadions, kuru var izmantot skriešanai, rāpošanai vai ripošanai, kā arī daudz pakalnu, kuros kāpt… Teorētiski, trenēt fizisko es varu ļoti kvalitatīvi. Taču…
Sagribējās mazliet parunāties pašam ar sevi, cerībā, ka tas radīs diskusiju(?).. Nu, labi, nav taisnība. Vienkārši sagribējās parunāties pašam ar sevi. Saturiski šī vārsma neatbilst nekam, jeb arī – visam. Tāpēc nebrīnieties ieraugot šeit ne tikai pārdomas un informāciju par beisbolu, bet arī kaut ko muzikālu vai pat vienkārši muļķīgu.
Visupirms – DIAMONDS ir čempioni. ČEMPIONI! Tas taču ir lieliski! Un, kaut arī ar beisbolu nodarbojos(apmeklēju treniņus, reizēm arī spēles) tikai pusi sezonas, tomēr šīs komandas fārmkluba sastāvā ir sanācis novērot visdažādākos ar Latvijas beisbolu saistītus notikumus. Piemēram, starptautisku spēli ar Lietuvas klubu, saulespuķu sēkliņām noklātus dugautus, sportiskās dusmas, uzvaras garšu, un, protams, arī frīroli visādi..
Tā ir pagātne. Pagātne, kurā es izmantoju savu iespēju iegūt jaunus draugus, sist, zagt, ķert(pēdējie trīs gan izdevās diezgan reti, taču tas nākotnei). Tagad ir tagad. Tagad klāt ir jaunās sezonas slieksnis. Slieksnis, kuru pārkāpjot, cerams un iespējams, uzlabosies beisbola vide Latvijā. Jo vienmēr var gribēt labāk. Ko es pats varētu darīt, lai šī vide uzlabotos? Lai to uzzinātu, vēlreiz jāatgriežas pagātnē un jāaplūko mani 2009. gada panākumi DIAMONDS sastāvā:
es, 24 reizes stāvot pie mājas bāzes, izpildīju vienu(!) sitienu, kas uzreiz noved pie nākamā panākuma
vienā no savām nominācijām DIAMONDS sastāvā izcīnīju pārliecinošu uzvaru un mājup devos ar titulu – Mr. First Hit (applausi studijā)
otrā no savām nominācijām es izcīnīju ne tikai uzvaru, bet arī pārliecinoši ierakstīju savu vārdu Latvijas beisbola vēsturē – Mr. Biggest Head
Tā lūk.. 3 svarīgākie mani sasniegumi, kurus izvērtējot, esmu nonācis pie saviem 2010. gada sezonas mērķiem:
saviem tituliem pievienot jaunu – Mr. Beard. Iespējams, ka šo mērķi man neizdosies piepildīt nekad, taču sezona vēl gara…
vismaz par 100% palielināt savu sitienu skaitu. Manuprāt, diezgan racionāls mērķis.
noņemt savu otro vārdu un turpmāk dēvēties nevis par OCV, bet vienkārši – OV. Tas gan nenozīmē, ka elektroniskajā vidē OCV pazudīs..
Hmm.. Morāli un psiholoģiski sezonai jūtos gatavs. Fiziski? Gatavojos! Taču ir viens “bet”. Kaut arī treniņi teju sāksies, ar nožēlu jāatzīst, ka man, sivēnslimības dēļ, būs vēl mazliet jāpaciešas. Diemžēl. Taču, atļaušos apgalvot, ka tas netraucēs līdz sezonas sākumam, vai arī vidum(haha) sasniegt atbilstošu sportisko formu. Zināmu vai nezināmu iemeslu dēļ, arī šo sezonu nāksies uzsākt pusē, taču, sezona solās būt interesanta.. Galvenokārt, iespējamo jauno komandu dēļ, kas noteikti palīdzēs uzturēt un paaugstināt konkurenci – līdz ar to, līmeni. Tāpēc, tā pussezona jau vairs neizklausās tik slikti. Atliek vien piebeigt to cūķi, un viss būs gluži kā in the movies…
Jā, gandrīz piemirsu – jaunajai pussezonai kaut kur jāatrod jauns cimds.. Tā ka papildus mērķis!
Lūdzu atvainot par pirmā bloga saturu, noformējumu un garumu, varbūt nākamreiz būs labāk
Pēdējie komentāri