Dovydas Neverauskas uzsāka spēli uz kalniņa Viļņai. Neliels video ar viņu:

Jāsaka, ka mešanas ātrums bija ļoti pārliecinošs. Kečerim bija manāmas problēmas tik ātru metienu apstrādāt. Savukārt kontrole nebija diez ko pārliecinoša un tas palīdzēja arī baltkrieviem, kas diez gan labi spēja atsist metienus laukumā. Ļoti iespējams gan, ka šis Dovydas bija tikai tāds treniņš, jo pārsvarā tika mesti fastboli un daži change-up. Bet kad tika uzmests arī kāds curve – baltkrievu sitēji bija pilnīgi brīvi

Savukārt otrs – baltkrievu prospekts spēlē darbojās kā closer. Un darbojās ļoti efektīvi.

Principā Aleksejs bija pilnīgs pretstats Dovydas – ātrums nelikās nekādas šausmas iedvesošs. Savukārt kontrole bija ļoti pārliecinoša. Ja nemaldos Alex kopā nopičoja apmēram 2 inningus – BB nebija un visi auti bija tādi standarta graundauti.

Gaidīšu ar nepacietību, kā tad attīstīsies viņu profesionālā karjera.

Jā, tas ir Dovydas Neverauskas, kas pirms pāris sezonām vēl izskatījās pēc tāda normāla sportiska puiša. Izskatās, ka MLB un Pirates gudrās galvas viņu ir pārvērtušas par riktīgu dzīvnieku! Cerams, ka labā nozīmē.

Lai gan lielākā daļa it kā ir zināma, tomēr gandrīz katrā video esmu ieguvis kādu jaunu noderīgu informāciju. Tā kā pievērsiet uzmanību tieši detaļām! Piemēram vienā no pēdējiem video bija detaļa par to, ka infielderi nekad nekrusto kājas pārejot no ķeršanas uz mešanu, jo tas visu procesu paildzina.

Ļoti noderīgs info visiem, kas vēlas kļūt labāki beisbolisti!

Nesen rakstīju par, manuprāt, labākajām pičing / mešanas tehnikām Latvijā. Lai gan biju apņēmies vairs par tehniku īpaši nedomāt, tomēr šīs domas manu gribu pielauza un es atkal iedziļinājos šajā jautājumā. Bet, kas svarīgi, šķiet esmu atradis jaunu fišķu mešanā, kas varētu reizi par visām reizēm atrisināt šo jautājumu.

ThePitchingBlog.com bija tāds interesanta diskusija – What’s the best pitching tip You have ever recieved? Atbilžu un variantu protams bija ļoti daudz, bet manu uzmanību visvairāk piesaistīja šāda atbilde – glide low and long, land soft, glove pull hard. Īpaši manu uzmanību piesaistīja tieši pēdējā daļa. Kas ir zīmīgi, šeit nekas nav pieminēts par mešanas roku, bet uzsvērta tieši otra roka (kurā ir cimds).

Nedaudz paķēmojoties pie spoguļa un papētot dažādu pičeru video esmu nonācis pie secinājuma – metot lielākais darbs jādara tieši otrai rokai, kurā ir cimds, nevis metamajai rokai. Vajadzētu būt apmēram tā:
1) sper platu soli uz priekšu
2) kad priekšējā kāja ir piezemējusies, metamajai rokai vajadzētu būt 90 grādu leņķī un vērstai uz augšu
3) šajā brīdī cimda rokas elkonim vajadzētu būt tev priekšā virzienā uz mešanas mērķi
4) tālāk nemēģina neko darīt ar metamo roku, bet strauji raujam cimda rokas elkoni un plecu uz sāniem un uz leju (atkarīgs, kādā lenķī kurš met). Līdz ar to vajadzētu strauji griezties arī ķermeņa augšdaļai, kam sekotu arī metamā roka (vēlams nedaudz ar elkoni pa priekšu)
5) tālāk ļaujam metamajai rokai brīvi kustēties līdz kamēr tā pati apstājās.

Cik nu pamēģināju šo kustību bez bumbiņas, liekas, ka kustība sanāk brīva, ērta un ātra. Ar bumbiņu man gan vēl nav izdevies visu šito pamēģināt, bet liekas, ka šī varētu būt atslēga, lai ievērojami celtu mešanas ātrumu Latvijā pilnīgi visiem spēlētājiem. Es vismaz tā ceru un domāju, ka pilnīgi visiem daudz maz sportiskiem cilvēkiem vajadzētu būt spējīgiem uzmest 75 mph.

Tā kā visi pamēģinam – vai ir kaut kas šajā domā un kā sanāk, un tad komentārus un atsauksmes lūdzu šeit!

Par punktiem. 2010.gada sezonā aizvadītajās 17 spēlēs (regulārā sezona + play-off + finālsērija) Rīgas Lauvas kopā guva 235 punktus, jeb 13.82 vidēji vienā spēlē. Savukārt ielaiduši kopā 127 punktus, jeb 7.47 vidēji vienā spēlē. Šeit arī uzreiz parādās Lauvu aizvadītās sezonas panākumu atslēga – pitching & defence. Lai gan uzbrukumā Diamonds/LU ir bijuši pārāki, tomēr neviena cita komanda nav spējusi noturēt pretiniekus uz mazāk par vidēji 10 punktiem spēlē.

Par uzbrukumu. Lauvu uzbrukums ir peitiekami spēcīgs ar tādiem spēlētājiem kā Jānis Dūšelis, Ritvars Rimicāns, Kalvis Krapāns, Kristaps Dūšelis un Didzis Doveika. Pavisam netālu seko arī Jānis Ertners un Alvils Somoilovs. Šie spēlētāji kopā jau veido 7 spēlētāju kodolu, kas ir pilnīgi pietiekami, lai noturētu uzbrukumu tādā pašā līmenī. Iespējams, ka uzbrukums varētu arī mazliet progresēt, ja kodolā spēs iekļauties kāds no jaunajiem spēlētājiem vai ko jaunu apgūs pašreizējie spēlētāji.

Par aizsardzību. Tie paši 7 spēlētāji veido arī komandas kodolu aizsardzībā. Arī jaunie spēlētāji nespēlē vairs pirmās sezonas, līdz ar to Lauvu aizsardzība ir stabila. Domāju, ka Lauvu un Diamonds/LU aizsardzība šobrīd ir daudz maz vienādā līmenī. Vienīgais, pie kā gan varētu piesieties – middle infield spēlētāji 2B un SS. Šajās pozīcijās Lauvām pārsvarā spēlē Ritvars Rimicāns un Jānis Ertners, kas abi ir ar vidējiem metieniem un arī ar ātrumu neizceļās (parasti vismaz SS spēlē ātrs spēlētājs ar labu metienu). Tomēr abi šie spēlētāji ir pietiekami piredzējuši un standarta izspēlēs kļūdas salīdzinoši reti. Papildus viņiem talkā nāk Jānis Dūšelis, kas viennozīmīgi šobrīd ir labākais 1B spēlētājs aizsardzībā, kas tikai ļoti retā gadījumā palaiž bumbiņu sev garām.

Par pičingu. Lauvām ir divi spēcīgi un stabili pičeri – Kristaps Dūšelis un Didzis Doveika, kas viens otru arī savā ziņā papildina. Ja neiet vienam, tad nāk otrs. Kristaps Dūšelis – pretiniekiem neļauj ieskrieties ar savu metienu precizitāti. Didzis pretiniekus vairāk savalda ar ātruma un fastball/cutter/slider metienu kombinācijām. Kas mani pārsteidza aizvadītās sezonas Finālsērijā – arī Alvils Somoilovs nav nekur pazudis. Cik ievēroju, Alvils savam metienu arsenālam ir pievienojis kaut ko change-up veidīgu, kas varētu būt labs ierocis pret kreisajiem sitējiem (kā piemēram es). Domāju, ka nākamajā sezonā arī vairāki jaunie spēlētāji varētu darboties relief jomā arī pirmajā komandā, kas Lauvu pičingu padarītu tikai labāku.  Katrā ziņā diez ko sliktāks Lauvu pičings diez vai paliks.

Prognozes 2011.gada sezonai. Domāju, šeit jāapskata divi varianti. 1) Baroni netrenējās, Diamonds/LU pičings neuzlabojās – šādā gadījumā dodu 75%, ka Lauvas atkal kļūs par čempioniem. 2) Baroni mēģina sagādāt paŗsteigumus, Diamonds/LU pičings atūstas – šādā gadījumā dodu 30%, ka Lauvas spēs atkārtoti kļūt par Latvijas Čempioniem beisbolā 2011.gadā.

PS!!! šobrīd Latvijas beisbola federācija spriež par to, vai LBL1. līgā turpmāk varēs izmantot tikai koka nūjas. Ja šāds noteikums tiks pieņemts, domāju, tas samērā kardināli varētu izmainīt spēļu rezultātus. Gūto puktu daudzums samazināsies, būs vairāk ciešu spēļu un līdz ar to arī vairāk iespēju teorētiski vājākām komandām izcīnīt uzvaras. Katrā ziņā esmu tikai PAR šo soli un uzskatu, ka tas nāks tikai par labu turnīra interesantumam un mūsu konkurētspējai Eiropā.

Sākumā tīri par skaitļiem. 2010.gada sezonā 17 spēlēs (regulārā sezona + play-off + finālsērija) Diamonds/LU kopā guva 295 punktus, jeb 17.35 vidēji vienā spēlē. Ielaidām kopā 171 punktu, jeb vidēji 10.05 punktus spēlē.

Par uzbrukumu. 17.35 punktu vidēji vienā spēlē ir diez gan iespaidīgs rādītājs, kas liek secināt, ka ar uzbrukumu Diamonds/LU nevajadzētu būt problēmām. Šeit gan jāpiezīmē, ka vidējais rādītājs krietni uzaudzēts spēlēs pret Hercogiem un Baroniem, kur reti kad ieskrējām mazāk par 20 punktiem. Savukārt pret 2010.gada čempioniem Lauvām un viņu pārliecinošo pičingu mums tik viegi neklājās.
Lai gan komanda ir zaudējusi vienu no stabiliem uzbrukuma spēlētājiem Jāni Lielmani, tomēr izskatās, ka viņa vietu jau ir gatavi ieņemt vairāki citi spēlētāji. Lielākā daļa Diamonds/LU spēlētāju vēl ir samērā jauni, tāpēc no viņiem gaidāms uzlabojums sniegumā. Šeit jāpiemin Artūrs Krūmiņš, Mārtiņš Arbidāns, Andris Gūtmanis, kas visi vismaz nedaudz noteikti uzlabos savu sniegumu uzbrukumā. Liels potenciāls ir arī Jānim Upeniekam, ja viņš spēs tikt galā ar savainojumiem. Arī Artūra Mucenieka pilnais potenciāls vēl nav parādījies laukumā, bet tas noteikti parādīsies tuvākajā laikā. Vēl jāpiemin Kristaps Aizupietis, Olafs Vēveris, Kaspars Rožkalns un Māris Skudra, kam gan ir jāpiestrādā pie sišanas, tomēr ir iespējams kļūt par stabiliem spēlētājiem uzbrukumā.

Par aizsardzību. Lai gan vidēji spēlē ielaidām 10 punktus, tomēr to būtu grūti novelt uz aizsardzību. Diamonds/LU aizsardzība nostabilizējās un uzlabojās ar katru sezonu. Arī nākošajā sezonā nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu notikt. Galvenie jautājumi aizsardzībā: vai Mārtiņš Arbidāns spēs nostabilizēties SS pozīcijā un kas notiks ar 3B. Uz spēlēšanu 3B Diamonds/LU ir vairāki kandidāti – Andis Ansons, Kristaps Aizupietis, Artūrs Krūmiņš, Jānis Upenieks. Domāju, kāds no šiem spēlētājiem spēs nostabilizēties šajā pozīcijā.

Par pičingu. Esam nonākuši pie galvenā Diamonds/LU klupšanas akmeņa 2010.gada sezonā. Principā visas sezonas laikā Diamonds/LU nebija neviena laba un stabila pičera. Es (Andis Ansons) tā arī nespēju sakārtot savu mešanas tehniku un turpināju cīnīties ar kontroles problēmām, kas aizsākās jau 2010.ada Finālsērijā. Vienīgā labā spēle bija izcīnītā uzvara pret Lauvām regulārās sezonas pēdējā spēlē. Domāju, ka šajā starpsezonā tomēr spēšu atrisināt problēmas tehnikā un 2011.gada sezona būs veiksmīgāka.
2010.gada Finālsērijas MVP Igors Aleksejevs visu sezonu cīnijās ar muguras traumu un nespēja pilnvērtīgi pievērsties pičingam. Tā kā veselību grūti prognozēt, tad grūti arī patiekt, vai Igors nākošajā sezonā būs spējīgs piedalīties spēlēs kā pičers.
Rolands Reksnis savu sniegumu uz kalniņa turpina uzlabot, bet viņam vēl nedaudz pietrūkst, lai varētu kļūt par komandas līderi pičingā. Galvenokārt jāpiestrādā pie tā saucamajiem “secondary pitches” jeb lēnajiem metieniem. Tā kā arī Rolands vēl ir pietiekami jauns, tad progress turpināsies un viņš varētu kļūt par labāko Diamonds/LU pičeru.
Vēl jāpiemin arī Kristaps Aizupietis, kas aizvadītajā sezonā neveltīja tik daudz uzmanības beisbolam, tāpēc arī neturpināja progresēt. Ja nākošajā sezonā Kristaps tomēr spēs pievērsties beisbolam, tad tas būs ļoti labs papildinājums Diamonds/LU pičingam.
Jāpiemin arī Artūrs Mucenieks un Jānis Upenieks, kas arī varētu iesaistīties pičingā un būtu labs papildinājums, galvenokārt kā relief pičeri.

Progozes 2011.gada sezonai. Viss atkarīgs tikai un vienīgi no pičinga. Ja vismaz divi no pieminētajiem pičeriem spēs kļūt par labiem, stabiliem pičeriem, tad vieta Finālsērijā garantēta. Lai gan skatoties uz iepriekšējās sezonas rezultātiem spēlēs pret Baroniem, arī ja pičinga līmenis īpaši nepacelsies, Baroniem būs grūti izbīdīt Diamonds/LU no Finālsērijas. Bet kā jau iepriekšējā rakstā rakstīju, Baroni var sagādāt arī lielu pārsteigumu.

Pirmais, kas man šajā starpsezonā krīt acīs – parasti Baronu mājas lapa starpsezonās bija pilna ar ambicioziem (dažbrīd pat pārāk) rakstiem, kā visi trenējās, kur kurais spēlētājs tiks iespēlēts un cik labi viss būs nākamajā sezonā. Iespējams, ka tā bija taktika, lai nedaudz iebaidītu pretiniekus, jo vismaz uz mani tas tā darbojās un pagājušajā sezonā bija pirms pirmās spēles bija satraukums, ka tik mēs nezaudējam Baroniem. Bet katru reizi pēc šīs pirmās spēles, kad esam uzvarējuši ar daudz pret maz (40:10 pagājušogad), mani pārņem atvieglojums un vilšanās vienlaicīgi, jo nekādas izmaiņas Baldones sniegumā nav redzamas un vis rakstītais šķiet bijis joks.

Tad nu šajā sakarā vērojamas lielas pārmaiņas – Baronu lapa klusē. Pavisam! Iespējams tāpēc, ka nav ko rakstīt. Bet es gan ceru, ka Baroni visu pagājušajos gados rakstīšanai veltīto enerģiju šogad nolēmuši veltīt treniņiem un sezonas sākumā mūs visus gaida pārsteigums.

Aizvadītajā sezonā spēlētāju nepietiekama skaita dēļ Baroniem nācās izlaist 4 spēles sezonā. Cerams, ka šī problēma vairs neatkārtosies, jo svavādāk komanda ir nolemta izjukšanai. Sezonas laikā 16 spēlēs (regulārā sezona + play-off) kopā guva 181 punktu, jeb 11.31 spēlē, bet kopā ielaida 235 punktus, jeb 14.69 punktus. Pēc ši varam redzēt, ka arī Baroniem, līdzīgi kā Hercogam, aizsardzība ir vājā vieta, tomēr izskatās, ka komanda dodas pareizajā virzienā. Par to īpaši spilgti liecina dažas lieliski aizvadītās spēles – 14:0 pret Rīgas Lauvām, 16:2 un 14:2 pret Jelgavas Hercogiem. Pēc maniem novērojumiem ar mūsu Riga Diamonds/LU – ja sāk parādīties spēles, kurās ielaid laba beisbola cienīgu punktu skaitu (0-5 punkti), tad aizsardzība pamazām sāk stabilizēties, par spīti tam, ka dažās spēlē vēl arvien ielaid 25 punktus. Bet tādu spēļu pamazām kļūs ar vien mazāk.

Par komandas sastāvu. Baronu labākais spēlētājs manā skatījumā ir Kaspars Šternfelds, jo spēlē samērā stabili gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Nākošais varētu būt Reinis Starts, kas pamazām sāk kļūt labs gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, ko parāda arī viņa dalība Latvijas izlasē. Georgs Barons ir ļoti pārliecinošs spēlētājs uzbrukumā, bet samērā vājš aizsardzībā. Ja izdosies viņam atrast atbilstošu pozīciju laukumā (iespējams 1B, LF vai RF), tad tas nāks komandai par labu. Valērijs Pluņģis – labs aizsardzībā, bet samērā vājš uzbrukumā. Atliek tikai censties izprast savas kļūdas sišanas tehnikā (nūjas vilkšana jeb bat drag) un arī varētu kļūt par spēku komandā. Ja šīs problēmas izdodas atrisināt, tad tie jau ir 5 stabili spēlētāji, kas veido komandas kodolu, kas var sacensties ar abām Rīgas komandām.

Iespējams lielākā Baronu vājība vienmēr ir bijusi beisbola tehnisko jautājumu nezināšana – galvenokārt bumbiņas ķeršanas tehnika, bet arī sišanas tehnika un taktiskā spēle. Aizvadītās sezonas noslēgumā, sakarā ar pārvākšanos uz dzīvi Baldonē, Baronu komandai pievienojās bijušais viens no Riga Diamonds/LU līderiem Jānis Lielmanis. Jānis ir samērā zinošs spēlētājs visos beisbola tehnsikajos jautājumos, līdz ar to varētu ļoti palīdzēt Baroniem. Protams ar nosacījumu, ka viņa viedoklis tiks ņemts vērā!

Vēl svarīgi, kā attīstīsies 2B un SS, kuriem diemzēl vārdus nezinu. Ja viņi ar Lielmaņa palīdzību spēs kļūt par stabiliem aizsardzības spēlētājiem, tad Baldone varētu sagādāt lielus pārsteigumus nākamajā sezonā.

Mans paredzējums nākamajai sezonai ir jāiedala divos variantos. Ja komanda šobrīd trenējās un mēģinās atrisināt visas iepriekš minētās problēmas, tad paredzu, ka Baroni atņems punktus ne tikai Hercogam, bet arī abām Rīgas komandām un, iespējams, pat pabeigs sezonu 2.vietā. Tomēr ja Baronu mājas lapā ir klusums tādēļ, ka vienkārši nekas nenotiek un neviens neko nedara beisbola ziņā, tad paredzu, ka Baroni sezonu noslēgs pēdējā vietā.

Gaidu Jūsu domas komentāros!

Aizvadītajā sezonā 18 nospēlētajās spēlēs (ieskaiot play-off, neieskaitot tehniskāz uzvaras) Hercogs ieguva 166 punktus, bet ielaida 344 punktus, kas ir vairāk kā divas reizes vairāk par ieskrietajiem punktiem. Vidēji spēlē Hercogs guva 9.22 punktus, bet ielaida vidēji 19.11 punktus. Šeit arī iezīmējās Hercoga vājākā vieta – aizsardzība.

Aizvadītajā sezonā Jelgavas Hercogs bija tipiska Latvijas normāla līmeņa beisbola komanda – divi izteikti līderi (Nadziņš un Strūbergs), no kuriem arī lielā mērā atkarīgs komandas sniegums. Abi līderi gan pičoja, gan kečoja, gan arī bija uzbrukuma līderi. Tieši tāpēc komandas nākošās sezonas sniegums atkarīgs no pārējo komandas biedru attīstības. Ja Arnis un Toms veltīs vairāk treniņu laiku komandas biedru apmācībai, nevis sev, tad komanda arī strauji attīstīsies. Katrā ziņā potenciāls ir vērojams vairākos Jelgavas puišos, kuriem diemžēl nezinu vārdus. Acīs iekritis tas puisis, kas šad tad spēlēja kečera pozīcijā, kā arī pičoja. Vēl pamanījis esmu mazo, aktīvo un atraktīvo šortstopu, kā arī garo puisi, kas pičoja Hercoga 2.komandai. Ir arī vēl pāris labi kandidāti (1B, 2B). Ja šie spēlētāji kļūs stabilāki, tad komandu jau veidos 5-6 spēlētāju kodols, kas ļaus cīnīties netikai ar Baldones Baroniem, bet arī ar abām Rīgas komandām.

Tāpēc ceru, ka komandas treneris Zigmārs Lapa ir nonācis pie līdzīgiem secinājumiem un lielākais darbs tiks pielikts tieši pie aizsardzības uzlabošanas. Jo uzvarēt spēli ar 10:9 ir vieglāk un patīkamāk, nekā uzvarēt ar 25:23.

Tā kā Jelgavas Hercogs visus iepriekšējos gadus ir progresējis, tad paredzu, ka Hercogs varēs līdzīgi cīnīties ar Baroniem, kā arī, iespējams, uzvarēt 1 spēli pret kādu no Rīgas komandām.

Pēdējos gados esmu salasījies ļoti daudz dažādas informācijas par visām šīm lietām, tāpēc izdomāju mazliet paanalizēt, kam tad no Latvijas pičeriem varētu būt labākā tehnika.

Šeit tehnika izskatās diez gan briesmīga (un tas nav Smaidīgais)

Laikam jau jāsāk ar sevi. Diemžēl sanācis tā, ka esmu uzņēmis tik daudz informācijas par šo tēmu, ka pats vairs īsti nesaprotu, kas tad ir tas galvenais, pie kā būtu jāpiestrādā. Visādu leņķu un trajektoriju ir tik daudz, ka ir ne tikai grūti tos ieviest savā metienā, bet arī saprast, kas no tā visa patiešām strādā. Lai gan iepriekšējā starpsezonā spēju sasniegt savu mērķi un uzmest 84 jūdzes stundā, tas manu efektivitāti kā pičeram tikai pasliktināja. Galvenokārt tāpēc, ka nebiju spējīgs trāpīt straikzonā. Tieši tāpēc šoziem esmu nolēmis vairs neko nelasīt par šo tēmu un koncentrēties uz lietām, kas man liekas vissvarīgākās. Un lai kā man patīk mest ātri, precizitāte tomēr viennozīmīgi ir krietni efektīvāks pičera ierocis par ātrumu.

Didzis Doveika

Viens no maniem favorītiem pičinga tehnikas ziņā ir Didzis Doveika no Lauvām. Principā jau lielākā daļa tehnikas visiem LV pičeriem izskatās līdzīgi, tomēr ir viena detaļa, kas manuprāt Didzi atšķir no citiem pičeriem – viņš vienīgais, atvēzējot roku, nepaceļ to augstāk par savu plecu līniju. Arī kājas un ķermeņa augšdaļa Didzim strādā diez gan labi, ko parāda arī viņa straujais progress pičingā – viņš ar katru sezonu kļūst ātrāks un, kas svarīgi, arī precīzāks. Pēc piezemēšanās viņa priekšējā kāja paliek stingra un spēj apstādināt pārējo ķermeni. Kustības izskatās bez milzīgas piepūles, kas arī ir laba zīme. Pēc metiena viņa ķermeņa augšdaļa ir tikusi pāri priekšējai kājai, kas ievērojami samazina slodzi uz roku. Domāju, ka nekas viņam netraucēs sasniegt vismaz 80 mph ātrumu un būt vienam no labākajiem LV pičeriem. Protams, ja tiks turpināts strādāt. Vienīgais, kas varētu vēl pietrūkt, ir rokas kustība ar elkoni pa priekšu, kas vēl samazina slodzi rokai un palielina mešanas ātrumu.

Kaspars Šternfelds

Vēl pie maniem favorītiem jāpieskaita Arnis Nadziņš (Hercogi) un Kaspars Šternfelds (Baroni), kas abi lieliski spēj ielikt savu ķermeni metienā. Tomēr abiem ir arī lietas, pie kurām jāpiestrādā. Rolands Reksnis (Diamonds/LU) lieliski darbojās ar roku (elkonis pa priekšu), bet viņam atkal mazāk strādā kājas (priekšējā kāja nepaliek uz vietas pēc piezemēšanās). Kristapam Dūšelim iespējams ir visperfektākās kustības ar kājām un ķermeņa augšdaļu, bet roka nestrādā tā, kā vajadzētu (bumbiņa tiek vairāk grūsta, nekā mesta)

Nobeigumā gan jāsaka, ka labākā tehnika ne vienmēr nozīmē arī labāko pičeru. Ļoti liela nozīme ir arī metienu precizitātei, efektivitātei un vispār sapratnei par pičingu. Šeit īpaši izceļās mans komandas biedrs Igors Aleksejevs, kas, metot pārsvarā tikai ar rokas spēku, spēj būt ļoti efektīvs gan vietējos turnīros, gan starptautiskos turnīros.