Slovēnijā beisbola nav. Vienkārši nav. Un Itālijā ir kaut kāds politisks šits par to, ka, lai spēlētu pie viņiem jāprot arī spēlēt…
Taču te, gandrīz vai izkāpjot no gultas, ir stadions, kuru var izmantot skriešanai, rāpošanai vai ripošanai, kā arī daudz pakalnu, kuros kāpt… Teorētiski, trenēt fizisko es varu ļoti kvalitatīvi. Taču…
… mana dzīve uz kādām 2 nedēļām apstāsies 
Jau iepriekš atvainojos visiem, kurus tas ietekmēs un traucēs. Paldies! 
Domāju, ka gandrīz visiem mums ir sanācis saskarties ar svaiga beisbola cimda nederīgumu spēlēšanai. Tad nu lūk zem augšējā linka ir samērā interesants video par to, kā no jauna un svaiga beisbola cimda iegūt spēlei derīgu cimdu.
Cik atceros, tad arī mans pirmais cimds kļuva lietojams pēc beisbola spēlēšanas siltajā jūras ūdenī, toties par vazelīnu un skūšanās putām es gan neko nezināju. Tā kā Reynolds piedēvē putām atjaunojošu efektu, tad būs vien jāiemēģina uz sava cimda. Gaidiet turpinājumu…
Es te jau kādu laiku sekoju līdz viena kanādieša/holandieša blogam. Šis čalis startēja pagājušā gada World Baseball Classic Holandes izlasē kā closers, kad holandieši divas reizes pārspēja Dominikānas superstāru izlasi. Pateicoties labajam sniegumam, MLB komanda Toronto Blue Jays parakstīja minor league līgumu un tā nu viņš cīnās, lai kādreiz savā karjerā tiktu līdz MLB.
Nesen uzdevu viņam jautajumu, cik ātri pēc viņa domām būtu jāspēj mest normālam pieagušam vīrietim (tādiem kā mums), kas nav visu dzīvi nodarbojies ar bumbiņas mētāšanu. Tad nu beidzot viņš man atbildēja un piedevām pievienoja dažus ieteikumus par bumbiņas mešanu.
Pēc viņa ieskatiem, tāds vidējais rādītājs varētu būt 65 līdz 75 mph (jūdzes stundā). Katrā ziņā visiem spēlētajiem, kas kaut cik trenējās beisbolā būtu jāspēj uzmest virs 60 mph. Ļoti interesants ir arī viņa komentārs par to, ka pitchings sastāv no vairākām daļām – tikai kāda 1/3 no tā ir metiena ātrums (labs piemērs šeit ir Igors) un pārējās 2/3 ir metiena precizitāte un bumbiņas kustība. Šim es visnotaļ piekrītu, bet diemžēl metiena precizitāti un kustību ir samērā grūti saskatīt pašam pitchojot. Tā nu atliek vienīgi izmērīt savu mešanas ātrumu, lai būtu kāda nojausma, vai esi kustējies uz priekšu.
Šovakar tad mēģināsim to arī izdarīt, jo Rīgas Lauvas bija tik laipni un aizdeva mums radaru uz pāris treniņiem. Tā kā esmu dažas leitas savā mešanas tehnikā pamainījis, ļoti ceru, ka tas kaut mazliet arī atspoguļosies radar mērījumos
Kā es izlasīju ŠEIT, arī igauņiem ir bērnu komanda un viņi piedalījušies ziemas beisbola turnīrā bērniem Vilnius Cup 2009. Un kas vēl interesantāk – nav palikuši pēdēji!
Respect! Nez kad mēs izaugsim līdz līmenim, kad mums būs kāda bērnu komanda? Izskatās, ka Baldone šajā ziņā visiem Latvijā ir priekšā.
Laimīgu Jauno visiem! Bet tas tā…
Vispār man kaut kā baigi sagribējās uzspēlēt šito spēli, kas saucās Wiffle Ball. Tā kā beisbols, tikai smieklīgāks. Un varētu močīt arī zālē ziemā! Ko sakat?!?!
Nez, kur lai dabon bumbiņas un to plastmasas nūju?
Didzi? Tev ir?
Diezgan garš, bet samērā interesants ieraksts par kreiļiem beisbolā un citos sportos.
Visraksts ir gana jautrs – Curtis Granderson ir viens no maniem mīļākajiem MLB spēlētājiem – viņš spēlē CF Detroit Tigers, sit to kreisās puses un izskatās, ka viņam vispār nepadodas sist pret kreiļiem-pičeriem. Patīk ironija rakstā
Čau!
Sagribējās mazliet parunāties pašam ar sevi, cerībā, ka tas radīs diskusiju(?).. Nu, labi, nav taisnība. Vienkārši sagribējās parunāties pašam ar sevi. Saturiski šī vārsma neatbilst nekam, jeb arī – visam. Tāpēc nebrīnieties ieraugot šeit ne tikai pārdomas un informāciju par beisbolu, bet arī kaut ko muzikālu vai pat vienkārši muļķīgu.
Visupirms – DIAMONDS ir čempioni. ČEMPIONI! Tas taču ir lieliski! Un, kaut arī ar beisbolu nodarbojos(apmeklēju treniņus, reizēm arī spēles) tikai pusi sezonas, tomēr šīs komandas fārmkluba sastāvā ir sanācis novērot visdažādākos ar Latvijas beisbolu saistītus notikumus. Piemēram, starptautisku spēli ar Lietuvas klubu, saulespuķu sēkliņām noklātus dugautus, sportiskās dusmas, uzvaras garšu, un, protams, arī frīroli visādi..
Tā ir pagātne. Pagātne, kurā es izmantoju savu iespēju iegūt jaunus draugus, sist, zagt, ķert(pēdējie trīs gan izdevās diezgan reti, taču tas nākotnei). Tagad ir tagad. Tagad klāt ir jaunās sezonas slieksnis. Slieksnis, kuru pārkāpjot, cerams un iespējams, uzlabosies beisbola vide Latvijā. Jo vienmēr var gribēt labāk. Ko es pats varētu darīt, lai šī vide uzlabotos? Lai to uzzinātu, vēlreiz jāatgriežas pagātnē un jāaplūko mani 2009. gada panākumi DIAMONDS sastāvā:
Tā lūk.. 3 svarīgākie mani sasniegumi, kurus izvērtējot, esmu nonācis pie saviem 2010. gada sezonas mērķiem:
Hmm.. Morāli un psiholoģiski sezonai jūtos gatavs. Fiziski? Gatavojos! Taču ir viens “bet”. Kaut arī treniņi teju sāksies, ar nožēlu jāatzīst, ka man, sivēnslimības dēļ, būs vēl mazliet jāpaciešas. Diemžēl. Taču, atļaušos apgalvot, ka tas netraucēs līdz sezonas sākumam, vai arī vidum(haha) sasniegt atbilstošu sportisko formu. Zināmu vai nezināmu iemeslu dēļ, arī šo sezonu nāksies uzsākt pusē, taču, sezona solās būt interesanta.. Galvenokārt, iespējamo jauno komandu dēļ, kas noteikti palīdzēs uzturēt un paaugstināt konkurenci – līdz ar to, līmeni. Tāpēc, tā pussezona jau vairs neizklausās tik slikti. Atliek vien piebeigt to cūķi, un viss būs gluži kā in the movies…
Jā, gandrīz piemirsu – jaunajai pussezonai kaut kur jāatrod jauns cimds.. Tā ka papildus mērķis!
Lūdzu atvainot par pirmā bloga saturu, noformējumu un garumu, varbūt nākamreiz būs labāk
Ārā tik silts, ka pilnīgi prasās iziet pamētāt bumbiņu!
Pēdējie komentāri